Akadēmiskais centrs
20. decembrī 18.00 notiks LU Diasporas un migrācijas centra direktores Intas Mieriņas lekcija "Remigrācijas politika Latvijā un pasaulē: ko varam mācīties no citu valstu prakses?"
Saistībā ar Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna noslēgšanos 2016.gadā aktuāls ir jautājums par turpmākajiem soļiem un vēlamajām aktivitātēm, kas palīdzētu uzturēt saikni ar diasporu un atbalstīt tos, kuri nolēmuši atgriezties Latvijā. Citu valstu pieredze un prakse var sniegt svarīgu ieskatu tajā, kādi risinājumi ir iespējami un varētu tikt attīstīti un atbalstīti ar Latvijā. Tādēļ LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs, ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atbalstu, veicis salīdzinošu citu valstu politikas, kas vērsta uz remigrācijas atbalstu, kā arī valodas un kultūras saglabāšanu diasporā, analīzi. Pētījumā identificēti dažādi risinājumi un pieejas, ko izmanto politikas veidotāji tādās valstīs kā Polija, Lietuva, Igaunija, Ungārija, Bulgārija, Rumānija, Albānija, Turcija, Izraēla, Kazahstāna, Ekvadora un Īrija.
Inta Mieriņa ir ne tikai LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore, bet arī vadošā pētniece LU Filozofijas un Socioloģijas institūtā. 2014-2015.gadā viņa bija apjomīgā zinātniski-pētnieciskā projekta “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecība un diasporas politika”, vadītāja, saņemot par šī projekta vadību 2014.gada LU balvu zinātnē.
21. decembrī Kaspars Bērziņš prezentēs sava pētījuma rezultātus par tēmu “Ārvalstīs dzimušo zinātnieku sociālais kapitāls un tā ietekme uz produktivitāti ASV universitātēs”.
Kā augsti kvalificētiem migrantiem veicas ar sociālo integrāciju? Un vai tas ir viegli valstī ar senām imigrācijas tradīcijām? Šos jautājumus sava pētījuma prezentācijā skars Kaspars Bērziņš, Džordžijas tehnoloģiju institutūta doktora grāda kandidāts.
Balstoties uz 1723 zinātnieku aptauju ASV pētniecības universitātēs, tika analizētas galvenās atsķirības starp ASV un ārvalstīs dzimušo zinātnieku profesionālajiem sociālajiem tīkliem, kā arī šo atšķirību ietekme uz viņu zinātnisko produktivitāti.
Pētījuma rezultāti apšauba iepriekšējo pārliecību, ka augsti kvalificēti imigrantiem nav grūti veidot nepieciešamās profesionālās attiecības mītnes zemēs. Vienlaicīgi rezultāti arī norāda uz efektīvām stratēģijām, ko zinātnieki lieto, lai šādas grūtības kompensētu.
Semināru formāts plānots sekojoši: 30 minūtes gara lekcija, pēc kuras ir 30 minūtes jautājumiem un atbildēm savstarpējai domu un ideju apmaiņai.
LU Diasporas un migrācijas pētījumu centrs dibināts 2014. gadā, pateicoties diasporas pārstāvju aktīvai ierosmei un Ārlietu ministrijas finansiālam atbalstam.
Interesentus, kuri vēlas pieteikties LU DPMC jaunumiem vai piedalīties ar lekciju šajā semināru ciklā, lūdzu rakstīt uz e-pastu diaspora@lu.lv.
Tiks nodrošināta tiešraide.
Laipni aicināti visi interesenti! Pasākumā ieeja bez maksas.
