Academic Centre
Reaģējot uz Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pagājušonedēļ izplatīto aicinājumu Latvijas darbaspēka problēmu risināšanai izstrādāt viedās imigrācijas politiku, Padome drīzāk aicina efektīvāk iesaistīt latviešu diasporu visā pasaulē.
Viens no “TechHub Riga” līdzdibinātājiem Andris Bērziņš pauda, ka var būt dažādi iemesli, kāpēc tautieši vēl vai vairs nevar atgriezties, taču tas nemaina faktu, ka daudzi ir ļoti patriotiski noskaņoti un vēlas palīdzēt Latvijai. “Patriotiski noskaņotā diaspora, kuras locekļi strādā augstos amatos un ir absolvējuši labas universitātes, ir tā grupa, kura arī neatbraucot var dot zināmu labumu Latvijas valstij. Piemēram, investējot savu laiku, idejas, pat līdzekļus. Es bieži vien redzu, ka viņiem ir interese sadarboties,” uzsvēra Bērziņš, kurš arī ir Padomes loceklis.
Tādēļ Latvijas valsts primārais uzdevums, lai panāktu šo cilvēku iesaisti, ir efektīvas diasporas komunikāciju stratēģijas izstrāde un īstenošana.
“Komunicējot ar Latvijas diasporu pasaulē, skaidrojot iespējas iesaistīties Latvijas tautsaimniecībā, skaidrojot Latvijas darba tirgus situāciju, ir iespējams trūkstošo Latvijas speciālistu vietu aizpildei izmantot Latvijas diasporu pasaulē,” skaidroja AECOM direktors Baltijas valstīs Arnis Kākulis.
Vairāki repatriējušies latvieši - investori un uzņēmumu vadītāji, kuri pērn tika uzaicināti pievienoties Ministru prezidenta institūcijas paspārnē izveidotajai Padomei uzskata, ka Latvija var savā labā izmantot faktu, ka “latvieši ir visur un bieži vien augstās pozīcijās”.
“Šāda tautiešu kontaktu un vēstnešu tīkla veidošana savulaik palīdzēja izaugt par “ķeltu tīģeri” dēvētajai Īrijas ekonomikai,” sacīja “NCH Capital Inc” viceprezidents Kārlis Cerbulis.
Ārzemēs izglītību un pieredzi ieguvuši jaunie profesionāļi var sniegt nozīmīgu ieguldījumu gan dažādu nozaru attīstībā, gan jaunu eksporta tirgu apguvē.
Pēteris Stupāns, no Austrālijas uz Latviju pārcēlies latvietis, kurš Latvijā izveidojis uz eksportu orientētu uzņēmumu “Nordplay”, uzskata, ka diasporas globālais tīkls ir nepietiekoši izmantota latviešu uzņēmēju eksporta panākumu atslēga. “Uzrunājot latviešus, kuri jau ir iesakņojušies vai pieredzējuši potenciālajās eksporta valstīs, mēs varam viņus piesaistīt kā konsultantus par konkrētās valsts tirgu un kultūru, gaumēm un niansēm,” skaidroja Stupāns.
Pēc Padomes paustā, ja īstenojot aktivitātes, kas efektīvi iesaistītu latviešu diasporu pasaulē, spēsim veicināt Latvijas labklājību un izaugsmi, tad arī pārliecināsim tautiešus, tai skaitā augsti kvalificētus Latvijas izcelsmes profesionāļus, par remigrāciju.
Jāatgādina, ka šogad noslēdzas pirms trim gadiem apstiprinātais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013. – 2016. gadam. Kā šoruden paziņoja Ekonomikas ministrija, kas koordinēja Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādi un ieviešanu, plāns netikšot turpināts.
Tikmēr Ārvalstu investoru padomes izpilddirektore Marta Jaksona aicināja valdību izstrādāt viedās imigrācijas politiku trūkstošo speciālistu piesaistei no trešajām valstīm. “Valstis konkurē ne tikai par investīcijām, bet arī par darbaspēku. Latvijai tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā mūsu demogrāfisko situāciju,” rakstīja Jaksone.
Diasporas uzņēmēju konsultatīvās padomes izveidi 2015. gada jūlijā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma laikā ierosināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kurā tika uzaicināti darboties pieci repatriējušies, pieredzes bagāti diasporas investori un uzņēmumu vadītāji - “NCH Capital Inc” viceprezidents Kārlis Cerbulis, SIA “Hotel Bergs” valdes loceklis un “OmniumProperties” vadītājs Aleksis Karlsons, AECOM direktors Baltijas valstīs Arnis Kākulis, SIA “Nordplay” valdes priekšsēdētājs Pēteris Stupāns un nodibinājuma “TechHub Rīga” valdes loceklis Andris Bērziņš.
Papildu informācija medijiem: ieva.birka@gmail.com; +371 22352087
Vārds, uzvārds, amats: Ieva Birka, PBLA un Diasporas konsultatīvās padomes konsultants
 locekļi.
){kind=link}